65485

Latvijas Vēstnieka Ginta Jegermaņa 22/3 vēstule tautiešiem Zviedrijā
Apskatīt komentārus (0)


13.04.2016


Latvijas Vēstnieka Ginta Jegermaņa 22/3 vēstule tautiešiem Zviedrijā 


Godātie tautieši,

 
Nāk Lieldienas un saulgrieži tuvina mūs vasarai. Gribas atvilkt elpu un atslābt. Dodos uz Latviju – satikt tuviniekus un baudīt mūsu zemes dabu, sajust Latvijas vēju un sauli, skatīt pavasara gaismas rotaļas. Vienkārši justies labi mājās.
 
Šādā noskaņā gribētu mūs visus rosināt domāt par Latviju un mūsu valsts gaidāmo simtgadi. Nav jau arī vairs aiz kalniem. 2018. gada 18. novembris pienāks drīzāk, nekā mēs to varam iedomāties. Nepilni 32 mēneši atlikuši.
 
Vai mēs esam gatavi šai mūsu valsts lielajai gadadienai? Kāpēc mums par to vispār būtu jādomā? Šos un daudzus citus jautājumus uzdodu sev jau ilgāku laiku. Man tāds darbs un pasaules uztvere. Allaž domāju par mūsu valsti un tautu, par mūsu iespējām un izredzēm mainīgajā pasaulē. Par milzīgo atbildību: kā saglabāt un kopt mūsu senču gadsimtiem un gadu tūkstošiem krāto tautas gudrību mantojumu, kā to saudzīgi nodot mūsu bērnu un viņu pēcteču rīcībā.
 
Vismaz pēdējos divus trīs gadus Latvijas TV, radio, laikrakstos, žurnālos un ziņu portālos Latvijas simtgade ir klātesoša. Bijušas jau neskaitāmas pārraides, rādīti un raidīti stāsti par to, ko cilvēki dažādos Latvijas nostūros, viensētās un pilsētās apņemas līdz Latvijas simtgadei izdarīt. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodibinājis īpašu padomi, kopā pulcējot savus priekštečus, Ministru prezidentu un kultūras ministri. Šī padome gādās par to, lai Latvijā valsts simtgade tiktu cienīgi sagaidīta. Kultūras ministrijā ir izveidots Latvijas simtgades birojs. Ārī Ārlietu ministrijā un visās vēstniecībās par simtgadi tiek rosīgi spriests un kalti plāni.
 
Latvijā ir skatāmas valsts un tautas vēsturei veltītas izstādes. Ja Jums šovasar iznāk būt Rīgā, iesaku doties uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Tajā jau kādu laiciņu redzama svarīga izstāde ”Latvieši 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā: nacionālā pašapziņa, kultūra un sabiedriskā dzīve”. Muzeja vadība sola, ka drīz būs vēl viena – "Latvieši svešumā", kas vēstīs par latviešiem trimdā pēc Otrā pasaules kara.
 
Tas viss notiek un daudz kas cits vēl notiks Latvijā, kur simtgades svinības turpināsies vairākus gadus. Tie būs gadi, kas piepildīti ar gaišām domām, radošiem darbiem un veltījumiem Latvijas cilvēkiem, mūsu zemei, dabai, kultūrai un arī tautsaimniecībai. Tie būs gadi, kas radīs lielu labestības un mīlestības enerģiju. Tas būs ļoti emocionāls laiks visiem latviešiem un Latvijas sabiedrībai.
 
Šīs noskaņas un rosība neies secen arī tiem latviešiem, kas nedzīvo Latvijā. Simtgades tuvošanās var dod iespēju un pamudinājumu arī katram no Jums, var rosināt uz dažādiem jautājumiem. Piemēram. Kādu Latviju es gribētu ieraudzīt pēc 32 mēnešiem, pēc 5 vai 25 gadiem? Ko es esmu darījis un ko es varētu darīt, lai mana iedomātā un iecerētā Latvija taptu par īstenību? Ko man nozīmē latviskais un Latvija, dzīvojot Zviedrijā vai esot kaut kur citur tālu prom no Latvijas? Ko mani zviedru kolēģi, draugi un kaimiņi zina par Latviju un latviešiem? Ko es varu darīt, lai zviedri vairāk uzzinātu par Latviju, tās vēsturi un saprastu latviešu likteņstāstus? Ko es pats zinu par Latvijas zemes un tautas pagātni, kultūru, mākslu, literatūru un citām Latvijas nozarēm? Kur ir manas un manu bērnu saknes? Šādu un līdzīgu jautājumu rinda ir ļoti gara. Tie visi man pašam nav sveši.
 
Pērn oktobrī aicināju uz vēstniecību Zviedrijas latviešu organizāciju vadītājus. Spriedām par to, kas būtu darāms Zviedrijā, lai pienācīgi nosvinētu un atzīmētu Latvijas simtgadi. Tika izteiktas vairākas vērtīgas domas. Vēstniecība kā allaž gādās par to, lai Latvijas vārds cienīgi skanētu Zviedrijā. Jau pavisam drīz atkal sūtīsim ielūgumus uz dažādiem pasākumiem vēstniecības telpās. Es pats esmu apciemojis gandrīz visus latviešu centrus Zviedrijā.
 
Šodien ar šo vēstuli gribu pamudināt katru no Jums domāt par mūsu zemi, valsti un tautu, par Latvijas simtgades gadadienu. Esmu pārliecināts, ka Jūsu labestīgās un priecīgās domas var novest pie jaunām un nedzirdētām iecerēm. Dalieties ar tām! Sūtiet savus priekšlikumus Zviedrijas Latviešu apvienībai, runājiet ar saviem tuviniekiem un draugiem, rakstiet vēstniecībai! Jebkura labvēlīga doma un vēlējums, kopīgi un atsevišķi paveiktie darbi Latvijas labākas nākotnes vārdā ir nozīmīgi. Turklāt mūsu darbi un domas par Latviju un tautu nebeidzas un nesākas ar vienu vai otru gadadienu. Mūsu tauta un valsts būs tik garīgi un saimnieciski stipra, cik centīgi un prasmīgi mēs būsim šodien, pēc mēneša, pēc gada, pēc 50 un 100 gadiem. Katru dienu, katru mirkli, katrs mūsu darbs veido to kopumu, ko mēs ieraugām Latvijā. Latvija tie esam mēs katrs un visi kopā.
 
Ej ar Dievu, liela diena,
Mēs tev' skaisti vadīsim;
Nāc atkal citu gadu ,
Mēs tev' skaisti saņemsim.
 
Veselīgas Lieldienas un labu vēlot,
 
Gints Jegermanis
Latvijas vēstnieks Zviedrijā
P.S.
Pievienoju oficiālu citātu no Ministru kabineta ziņas par Latvijas simtgades svinībām. Tas raksturo noskaņu un apņēmību, ar kādu šīs svinības notiks Latvijā: “Latvijas valsts simtgades svinības noritēs no 2017.gada aprīļa  - Latgales kongresa simts gadu atzīmēšanas līdz Latvijas starptautiskas atzīšanas simtgadei 2021.gada janvārī ar svētku kulmināciju 2018.gadā. Latvijas valsts simtgades svinību vēstījums ir ES ESMU LATVIJA, un tā vadmotīvs ir: „Es daru Latviju, es radu Latviju”, aicinot ikkatru iesaistīties svētku sagatavošanā un svinēšanā, kopīgi un atbildīgi pieminot Latvijas vēstures notikumus un stiprinot pamatu Latvijas nākotnei. Svētku veidošanā īpaša uzmanība pievērsta pasākumiem reģionos, kā arī simtgades pasākumu sasaistei ar bērnu un jauniešu auditoriju, piemēram, veidojot Kultūras skolas somu – veicinot līdzdalību radošajos procesos kultūrā un dažādās dzīves jomās. Vairāk informācijas par Latvijas valsts simtgadi www.lv100.lv.”
 
Latvijas valsts simtgades sagatavošanas programmu var atrast Kultūras ministrijas mājas lapā



      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA





Ziedo
Zviedrijas Latviešu Apvienībai