Baltijas ceļš ir iegājis vēsturē kā viena no miermīlīgākajām un vienlaikus vērienīgākajām protesta akcijām pasaulē. Toreiz, 1989. gada 23. augusta vakarā triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās roku rokā, izveidojot 600 km garu ceļu cauri visām trīs valstīm, no Igaunijas ziemeļu robežas, cauri Latvijai līdz pat Lietuvas galvaspilsētai Viļņai. Cauri pilsētām, ciemiem, mazāk apdzīvotiem lauku reģioniem. Attāluma ziņā tas būtu kā no Stokholmas līdz Malmei vai no Londonas līdz Glāsgovai. Šis bija un ir izcils demokrātijas, līdzdalības un individuālās atbildības piemērs. Pateicoties tam, ka ikviens dalībnieks bija savā vietā noteiktajā laikā, pauda savu nostāju, vienkārši sadodoties rokās ar apkārtstāvošiem, Baltijas ceļš izdevās, pievērsa pasaules uzmanību un mainīja Baltijas valstu likteni no piespiedu okupācijas uz trim brīvām, neatkarīgām, demokrātiskām valstīm.

Ar šodienas acīm raugoties, apbrīnojami šķiet, ka to izdevās veiksmīgi noorganizēt ne vien padomju totalitārisma apstākļos, kad runas brīvība un informācijas izplatīšana bija ierobežota, bet arī laikā, kad nebija ne sociālo tīklu, ne mobilo telefonu un pat ne interneta, kurā izveidot akcijas mājaslapu. Kā tas vispār bija iespējams?

Kā savās atmiņās stāsta viens no Baltijas ceļa galvenajiem rīkotājiem Dainis Īvāns, tad visas trīs oficiālās Baltijas tautu pretošanās kustības, “Latvijas tautas fronte”, “Rahvarinne” un “Sajūdis”, jau sākotnēji vienojušās, ka cīņa pret Padomju okupāciju ir izvēršama nevardarbīgām metodēm, jo nekas cits vienkārši nestrādātu – PSRS militārais un spēka pārsvars tai laikā nebija samērojams. Vēl šodien bieži tiek uzsvērts, ka protesta akcijā nebija neviena izdemolēta īpašuma, neviena kautiņa, pat neviena izsista loga. Tikai kopā sadotās siltās rokas, no maza bērna līdz sirmgalvim, no kuriem katrs no sirds cerēja un ticēja savai brīvībai. Tādu kopā bija veseli 2 miljoni klātienē un vēl vairāki miljoni cilvēku pie TV ekrāniem un radio gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Ko panāca Baltijas ceļš

Baltijas ceļš bija pagrieziena punkts, kas lika Padomju Savienībai un visai pasaulei saprast, ka jautājums par Baltijas neatkarību nav “aizslaukāms no dienaskārtības”.
Plašā starptautiskā rezonanse bija pamatā virknei globālu politisku notikumu un starptautisku lēmumu, kas noveda pie PSRS sabrukuma un vairāku Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanas un to atzīšanas 1991. gadā. Tam sekoja okupācijas karaspēka izvešana, Baltijas valstu uzņemšana ANO un vēlāk ceļš uz ES, NATO un citām starptautiskām organizācijām.

Paralēli tam tika panākts, ka PSRS atzīst Molotova – Ribentropa pakta slepeno pielikumu esamību, kas ilgstoši tika noliegts, atzina to nelikumību, kā arī Staļina režīma pastrādātos noziegumus.

Gandrīz desmit gadus vēlāk, 2008. gadā Eiropas Parlaments pasludināja 23. augustu par Eiropas piemiņas dienu staļinisma un nacisma upuriem, atzīstot, ka masu deportācijas, slepkavības un noziegumi, kas izdarīti staļinisma un nacisma režīmā, ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.

2009. gada 30. jūlijā Baltijas ceļa liecības – dokumentus, foto, video materiālus, liecinieku atmiņu stāstus, kas atspoguļo akcijas gatavošanu, norisi un sasniegto, iekļāva UNESCO starptautiskajā reģistrā “Pasaules atmiņas”. Unesco ieraksta digitālā forma

Atbalsts Zviedrijā

Baltiešus cīņā par neatkarību atbalstīja arī tautieši un domubiedri Zviedrijā. 1990. gadā aizsākās tā sauktās “Pirmdienas gājieni” (Måndagsrörelsen). Ik pirmdienu, pusdienlaikā, kopumā 76 nedēļas pēc kārtas notika publiskas sanāksmes ar uzrunām Normalmes laukumā Stokholmā, kur tika aktualizēts jautājums par Baltijas valstu neatkarības un suverenitātes atjaunošanu.
Sanāksmēs pulcējās līdz pat 8000 dalībnieku, pakāpeniski iesaistot dalībniekus arī citās Zviedrijas pilsētās, dažkārt vienlaikus tiekoties pat līdz 50 vietās. Šis bija milzīgs atbalsts vietējās sabiedriskās domas veidošanā par labu Baltijas valstu neatkarības centieniem. Iniciatīvas autori un rīkotāji bija Zviedrijas parlamenta pārstāvji, to starpā Peters Lukseps (Peeter Luksep), Anderss Gunars Hokmarks (Anders Gunnar Hökmark), Hokans Olofs Holmbergs (Håkan Olof Holmberg) un Andress Kūngs (Andres Küng). Par savu veikumu viņi vēlāk saņēmuši Latvijas Triju zvaigžņu ordeni.

Iedvesma akcijām visā pasaulē

Vēl tajā pašā 1989. gadā Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē notika solidaritātes apliecinājuma mītiņi Baltijas ceļa atbalstam.

Šovasar, akcijas 31. gadadienā Baltijas valstis no jauna vienosies atbalsta akcijā “Baltijas ceļš. Brīvību Baltkrievijai”, atbalstot baltkrievu cīņu par brīvību un demokrātiju veselus 30 gadus pēc izstāšanās no PSRS. Notiks solidāra demonstrācija no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, kurā savu posmu aizpildīs dalībnieki no Latvijas. Vairāk par akciju Latvijas sabiedrisko mediju portālā

2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, “Rīga 2014” komanda, iedvesmojoties no Baltijas ceļa, rīkoja savu “Gaismas ceļu jeb Grāmatu draugu ķēdi”, kurā cilvēki no rokas rokā pasniedza grāmatas ceļā no Latvijas nacionālās bibliotēkas Rīgā, Kr.Barona ielā uz jauno Gaismas pili Pārdaugavā. Vienlaikus tā bija arī jaunās Gaismas pils atvēršana. Gaismas ceļš norisinājās janvārī, -20 grādu salā (!), pulcējot vairāk kā 14 tūkstošus cilvēku.

Nesenākā pagātnē, 2019. gadā, iedvesmojoties no Baltijas ceļa parauga, notika protesta akcija Honkongā, kur tūkstošiem cilvēku izgāja ielās un sadevās rokās, protestējot pret Ķīnas komunistiskās partijas iejaukšanos Honkongas autonomijā, demokrātijas ierobežojumiem un politieslodzīto izdošanu Ķīnai.

Ja viss lasītais šodien liek Tev domāt “Ek cik žēl, ka manis tur nebija!”, tad nepalaid garām šo iespēju – Baltijas ceļa maratons. Vēl šovasar vari noskriet vai noiet savu Baltijas ceļu vienotā sportiskā akcijā no jebkuras vietas pasaulē, vienkārši pieveicot noteiktu skaitu kilometru un reģistrējot savu rezultātu. Lasi vairāk un reģistrē savu rezultātu http://rimirigamarathon.com/lv/

Rakstā izmantotie avoti

Nacionālā enciklopēdija šķirklis “Baltijas ceļš” (atjaunots 2020)
Interaktīvā platforma “Baltijas ceļš – 25 gadi” (2014)
“Baltijas ceļš – uzvarēt pretinieku ar juridisku patiesību” (LV portāls, 2019)
Filma “Baltijas ceļam 30” (LR Saeima, 2019, 4”)
Filma “Baltic Way 30”, angļu val. (Latvijas institūts, 2019, 2,5”)
Dokumentāls raidījums “Baltijas ceļš – ceļš uz brīvību” (ReTV, 2019, 26”) https://www.youtube.com/watch?v=BNjLePF68aw
“Hon minns baltiska kedjan vid Sovjets fall” , zviedru val. (SVT, 2019, 2”)

Sagatavoja:
Anete Rijniece
Zviedrijas latviešu apvienība
Komunikācijas grupa
[email protected]